pierakstīt
pierakstīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Uzrakstīt ar grafiskām zīmēm (ko).
PiemēriPierakstīt vārdu, uzvārdu un adresi.
- Pierakstīt vārdu, uzvārdu un adresi.
- Pierakstīt telefona numuru.
- Pierakstīt ēdiena recepti.
- Pierakstīt notis.
1.1.Uzrakstīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (ko).
PiemēriPierakstīt pilnu burtnīcu.
- Pierakstīt pilnu burtnīcu.
- Plānotājs pierakstīts krustām šķērsām.
1.2.Uzrakstīt (ko) papildus.
PiemēriAutors saviem memuāriem pierakstīja klāt vēl vienu nodaļu.
- Autors saviem memuāriem pierakstīja klāt vēl vienu nodaļu.
2.Reģistrēt (piem., kādā sarakstā).
PiemēriPierakstīt bērnu rindā uz bērnudārzu.
- Pierakstīt bērnu rindā uz bērnudārzu.
- Pierakstīt dēlu uz nodarbībām futbola skolā.
- Kuģis pierakstīts Liepājas ostā.
2.1.Reģistrēt (kādu) noteiktā dzīvesvietā (padomju laikā).
PiemēriPierakstīt Rīgā radinieku.
- Pierakstīt Rīgā radinieku.
- Viņš ir pierakstīts Cēsīs, bet faktiski dzīvo citur.
3.Piedēvēt.
PiemēriViņam pieraksta dažādus izteicienus.
- Viņam pieraksta dažādus izteicienus.
- Nevar visus nopelnus par padarīto pierakstīt tikai sev.