izgrebt
izgrebt -grebju, -greb, -grebj, pag. -grebu transitīvs, darbības vārds
1.Grebjot izgatavot (priekšmetu).
PiemēriIzgrebt koka karoti.
1.1.Grebjot izveidot (piem., iedobumu, attēlu).
PiemēriIzgrebt baļķa galos iedobes.
1.2.Izņemt (kam vidu).
PiemēriIzgrebt koka bluķim vidu.