kunkstēt
kunkstēt kunkstu, kunksti, kunkst, pag. kunkstēju darbības vārds
kunkstiens lietvārds; vīriešu dzimte
1.intransitīvs Aizturēti vaidēt, stenēt (piem., aiz sāpēm).
PiemēriKunkstēt miegā.
2.transitīvs Žēlabaini, raudulīgi, arī aizturēti vaidot, stenot, runāt, teikt.
PiemēriSākt kunkstēt, ka rīt agri jāceļas.