imperatīvs1
imperatīvs lietvārds; vīriešu dzimte
1.Pavēle, neatlaidīga prasība, nepieciešamība.
Stabili vārdu savienojumiKategoriskais imperatīvs.
2.joma: valodniecība Darbības vārdu pavēles izteiksme.
PiemēriImperatīva formas.
Cilme:No latīņu imperare ‘pavēlēt’.