kaunēties
kaunēties -os, -ies, -as, pag. -ējos darbības vārds; atgriezenisks
1.Izjust kaunu; justies neērti (par ko).
PiemēriKaunēties par izdarīto.
- Kaunēties par izdarīto.
- Kaunēties par savām asarām.
- Kaunēties no savām jūtām.
- Kaunēties par savu apģērbu.
- Nav ko kaunēties!
- Kaunēties tev vajadzētu!
Stabili vārdu savienojumiNekaunēties ne no kā.
- Nekaunēties ne no kā — nejusties neērti nekad, nekādos apstākļos.
- Nekaunēties ne no kāda darba — nevienu (parasti smagu, nekvalificētu) darbu neatzīt par sev nepiemērotu, neatbilstošu.
- Nekaunēties ne no viena darba — nevienu (parasti smagu, nekvalificētu) darbu neatzīt par sev nepiemērotu, neatbilstošu.
1.1.Justies neērti (par kādu); izjust (kāda) nepiemērotību, neatbilstību.
PiemēriKaunēties par saviem radiem.
- Kaunēties par saviem radiem.
- Visi no manis kaunējās.
2.Izjust kautrību; kautrēties.
PiemēriKaunēties parādīt savas jūtas.
- Kaunēties parādīt savas jūtas.
- Bērns kaunējas ciemiņu priekšā.
- Viņš sācis kaunēties no cilvēkiem.