aizsūbēt
aizsūbēt 3. pers. -sūb, pag. -sūbēja darbības vārds; intransitīvs
Pārklāties ar, piem., netīrumu kārtu; aizsērēt.
PiemēriUzraksts uz vara plāksnes aizsūbējis.
- Uzraksts uz vara plāksnes aizsūbējis.
- Caurule aizsūbējusi.