nokomplektēt
nokomplektēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
nokomplektēties darbības vārds; atgriezenisks
1.Komplektēt un pabeigt komplektēt (piem., priekšmetus).
PiemēriNokomplektēt ražošanas iekārtu.
- Nokomplektēt ražošanas iekārtu.
- Nokomplektēt datoru.
- Ar atslēgām un palodām nokomplektētas durvis.
- Iegādāties jau nokomplektētu automašīnas aptieciņu.
2.Komplektējot izveidot (noteiktu kolektīvu).
PiemēriNokomplektēt sporta komandu, izlases sastāvu.
- Nokomplektēt sporta komandu, izlases sastāvu.
- Nokomplektēt klasi, bērnudārza grupiņu.