Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
pliukšķēt
pliukšķēt 3. pers. pliukšķ, pag. pliukšķēja intransitīvs, darbības vārds
Radīt īslaicīgu, asu troksni (piem., par pātagu, siksnu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
PiemēriPātaga gaisā pliukšķ vien.