plīva
plīva lietvārds; sieviešu dzimte
plīvs lietvārds; vīriešu dzimte
1.Viļņveida kustību kopums, kas parasti rodas (plānos, vieglos, parasti vienā galā, malā, piestiprinātos priekšmetos, veidojumos u. tml.) kādas plūsmas iedarbībā.
PiemēriLakata, aizkaru plīva vējā.
- Lakata, aizkaru plīva vējā.
- Putna spārnu plīvi.
- Lūkoties karogu plīvā.
1.1.Virziena, arī apjoma bieža maiņa (piem., gāzu plūsmai, liesmām, sīku daļiņu kopumam).
PiemēriVēja plīva.
- Vēja plīva.
- Ugunskura liesmu plīvu varēja saskatīt no tālienes.
- Dūmu un dzirksteļu plīvs ik pēc laika mainīja virzienu.
- pārnestā nozīmē Smaržu plīvs.
2.Tas (parasti parādība dabā), kas izplatās plaši, pārklājot, iekļaujot ko.
PiemēriMiglas plīva.
- Miglas plīva.
- Krēslas plīvs iekļāva pļavas un laukus.
- Mākoņu plīvs virs ezera pletās plašumā.