plīvot
plīvot 3. pers. -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
1.Būt tādam, kurā, arī kam veidojas viļņveida kustības, kas parasti rodas kādas plūsmas iedarbībā (par ko plānu, vieglu, parasti vienā galā, malā piestiprinātu).
PiemēriMastā plīvo karogs.
- Mastā plīvo karogs.
- Caurvējā plīvoja aizkari.
- Garā šalle vējā plīvo.
- Meitenes mati, ejot pret vēju, plīvoja.
1.1.Būt tādam, kam bieži mainās kustības virziens, arī apjoms (piem., par gāzu plūsmu, liesmām, sīku daļiņu kopumu).
PiemēriVirs skursteņa plīvo dūmi.
- Virs skursteņa plīvo dūmi.
- Viegla migla plīvoja virs ezera.
- Neskaitāmas svecīšu liesmiņas plīvoja Brāļu kapos.
1.2.Lidot, lidināties, parasti vienmērīgi, līgani.
PiemēriKrītošās kļavu lapas plīvo gaisā.
- Krītošās kļavu lapas plīvo gaisā.
- Pa visu apkārtni plīvo papeļu pūkas.