plīvot
plīvot 3. pers. -o, pag. -oju intransitīvs, darbības vārds
1.Būt tādam, kurā, arī kam veidojas viļņveida kustības, kas parasti rodas kādas plūsmas iedarbībā (par ko plānu, vieglu, parasti vienā galā, malā piestiprinātu).
PiemēriMastā plīvo karogs.
1.1.Būt tādam, kam bieži mainās kustības virziens, arī apjoms (piem., par gāzu plūsmu, liesmām, sīku daļiņu kopumu).
PiemēriVirs skursteņa plīvo dūmi.
1.2.Lidot, lidināties, parasti vienmērīgi, līgani.
PiemēriKrītošās kļavu lapas plīvo gaisā.