plomba
plomba sieviešu dzimte, lietvārds
1.Apzīmogots kāda materiāla veidojums, ko piestiprina (pie kā), lai varētu kontrolēt noteikumiem atbilstošas darbības (ar to).
PiemēriIekārtas, vagona, noliktavas plomba.
2.joma: medicīna Cietējoša masa, ar ko piepilda zoba cietajos audos radušos dobumu; šādas vielas kopums.
PiemēriSudraba, plastmasas plomba.
Stabili vārdu savienojumiGaismas plomba.
Cilme:No vācu Plombe, kam pamatā franču plomb ‘svins’.