plomba
plomba lietvārds; sieviešu dzimte
1.Apzīmogots kāda materiāla veidojums, ko piestiprina (pie kā), lai varētu kontrolēt noteikumiem atbilstošas darbības (ar to).
PiemēriIekārtas, vagona, noliktavas plomba.
- Iekārtas, vagona, noliktavas plomba.
- Ūdensskaitītāja plomba.
- Svina plomba ar reljefu nospiedumu.
- Noņemt, uzlikt plombu.
2.joma: medicīna Cietējoša masa, ar ko piepilda zoba cietajos audos radušos dobumu; šādas vielas kopums.
PiemēriSudraba, plastmasas plomba.
- Sudraba, plastmasas plomba.
- Pastāvīga, pagaidu plomba.
- Izkritusi plomba.
Stabili vārdu savienojumiGaismas plomba.
- Gaismas plomba — plomba no īpaša gaismā ātri cietējoša materiāla; helioplomba.
Cilme:No vācu Plombe, kam pamatā franču plomb ‘svins’.