plosīt
plosīt [pluôsît] plosu, plosi, plosa, pag. plosīju transitīvs, darbības vārds
1.Vairākkārt raujot, plēšot (parasti spēcīgi, arī dažādos virzienos), dalīt (ko) daļās, gabalos, radīt (kam) plaisas, caurumus.
PiemēriVilki plosīja medījumu.
1.1.formā: trešā persona Postoši iedarboties (par vēju, vētru u. tml.).
PiemēriVējš plosīja kokus.
2.formā: trešā persona Spēcīgi iedarbojoties, izraisīt nepatīkamas sajūtas, izjūtas, arī ļoti traucēt (par skaņu, troksni).
PiemēriAusis plosa spalgās motorzāģa skaņas.
2.1.Spēcīgi, parasti negatīvi, ietekmēt (kādu, kāda psihi) – piem., par jūtām, domām.
PiemēriViņu plosa pretrunas un šaubas.
2.2.Spēcīgi, nevēlami iedarboties (par fizioloģisku stāvokli).
PiemēriBezmiegs un sāpes slimnieku plosīja vairākas naktis.
3.formā: trešā persona Postoši iedarboties (uz cilvēkiem), nevēlami ietekmēt, arī iznīcināt (cilvēkus) – par parādībām sabiedrībā.
PiemēriCilvēkus plosa smaga ekonomiskā krīze.