mandele1
mandele dsk. ģen. -ļu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Neliels rožu dzimtas koks vai krūms ar sārtiem vai baltiem ziediem.
PiemēriZemā mandele.
- Zemā mandele.
- Mandeļu ziedi.
1.1.Šā koka auglis – sēkla, ko izmanto, piem., eļļas ieguvei, konditorejas izstrādājumos, kosmētikā.
PiemēriKliņģeris ar rozīnēm un mandelēm.
- Kliņģeris ar rozīnēm un mandelēm.
- Mandeles šokolādē.
- Mandeļu eļļa.
Stabili vārdu savienojumiMandeļu ģints.
- Mandeļu ģints taksons [Amygdalus]
Cilme:No vācu Mandel, kam pamatā latīņu amygdala, grieķu amygdalē ‘mandele’.