dievlūdzējs
dievlūdzējs lietvārds; vīriešu dzimte
dievlūdzēja lietvārds; sieviešu dzimte
Cilvēks, kas lūdz Dievu (baznīcā) vai piedalās dievkalpojumā.
PiemēriDievlūdzēji pulcējas pie baznīcas.
- Dievlūdzēji pulcējas pie baznīcas.