apķert
apķert -ķeru, -ķer, -ķer, pag. -ķēru darbības vārds; transitīvs
1.Strauji apņemt, aptvert (piem., ar rokām).
PiemēriApķert krēsla atzveltni.
- Apķert krēsla atzveltni.
- Kucēns ar ķepām apķēra bumbu.
1.1.sarunvaloda Apskaut, apkampt.
PiemēriMeita apķēra māti ap kaklu.
- Meita apķēra māti ap kaklu.
- Puisis bija apķēris meiteni ar abām rokām.
2.sarunvaloda Aptvert, apķerties, apjēgt.
PiemēriZēns ātri apķēra, kas darāms.
- Zēns ātri apķēra, kas darāms.