Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
apķīlāt
apķīlāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju transitīvs, darbības vārds
apķīlājums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Paņemt (ko) par ķīlu.
PiemēriApķīlāt māju.
1.1.Pēc tiesas lēmuma vai administratīva rīkojuma ierobežot īpašnieka brīvu rīcību (ar viņa mantu).
PiemēriApķīlāt visu nekustamo īpašumu.