Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
apķept
apķept -ķepu [-ķȩpu], -ķep, -ķep [-ķȩp], pag. -ķepu darbības vārds; intransitīvs
Aplipt, pārklāties, notraipīties (ar ko lipīgu).
PiemēriKājas apķepušas ar zemi un māliem.