apķert
apķert -ķeru, -ķer, -ķer, pag. -ķēru transitīvs, darbības vārds
1.Strauji apņemt, aptvert (piem., ar rokām).
PiemēriApķert krēsla atzveltni.
1.1.sarunvaloda Apskaut, apkampt.
PiemēriMeita apķēra māti ap kaklu.
2.sarunvaloda Aptvert, apķerties, apjēgt.
PiemēriZēns ātri apķēra, kas darāms.