Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
reibināt
reibināt 3. pers. -ina, pag. -ināja darbības vārds; transitīvs
1.Izraisīt reibumu (parasti par alkoholiskiem dzērieniem).
PiemēriVīns reibina.
  • Vīns reibina.
1.1.Būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt reiboni (piem., par smaržu).
PiemēriSvaigais gaiss viegli reibināja.
  • Svaigais gaiss viegli reibināja.
  • Ar savu smaržu reibina baltās kreimenes.
2.Būt par cēloni tam, ka (kāds) reibst (2).
PiemēriMīlestība reibina, paceļ spārnos un piepilda.
  • Mīlestība reibina, paceļ spārnos un piepilda.
  • Panākumi vilina un reibina, to dēļ daudzi ir gatavi uz visu.