Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
plakšķēt
plakšķēt 3. pers. plakšķ, pag. plakšķēja intransitīvs, darbības vārds
Radīt īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni (piem., par ko plakanu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
PiemēriBasās pēdas plakšķēja pret grīdu.