sašust
sašust sašūtu, sašūti, sašūt, pag. sašutu darbības vārds; intransitīvs
Kļūt satrauktam, dusmīgam, paust nosodījumu (piem., par nevēlamu rīcību, norisi).
PiemēriSašust par netaisnību.
- Sašust par netaisnību.
- Sašust par sabiedrības zemo morāli.
- Esmu sašutusi par tavu bezatbildību.
- Viņa joki bija tik divdomīgi, ka nevarēju izlemt – smieties vai sašust.
- Vecā sieviete sašuta, ka jaunieši autobusā nepiedāvā viņai vietu.