Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
piekūpēt
piekūpēt 3. pers. -kūp, pag. -kūpēja intransitīvs, darbības vārds
1.Kūpot (par dūmiem, telpu) tikt piepildītam ar tiem.
PiemēriCepot virtuve piekūpēja dūmiem.
1.1.Piekvēpt.
PiemēriPiekūpējusi smēde.
1.2.Pieputēt.
PiemēriDārzi piekūp no ceļa putekļiem.