nokausēt1
nokausēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
Panākt, būt par cēloni tam, ka (piem., sniegs, ledus) nokūst, arī izkūst.
PiemēriSaule nokausējusi pēdējo sniegu.
- Saule nokausējusi pēdējo sniegu.
- Siltums ātri visu sniegu nokausē.
- Nokausēt ledu no automašīnas priekšējā stikla.