nokausēt2
nokausēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
Nogurdināt.
PiemēriNokausēt sevi trenažieru zālē.
- Nokausēt sevi trenažieru zālē.
- Lielais karstums ir nokausējis ne tikai cilvēkus, bet arī dzīvniekus.
- Tikai tad, kad zivs bija pamatīgi nokausēta, izdevās to izvilkt ārā.