guldzēt
guldzēt 3. pers. guldz, pag. guldzēja darbības vārds; intransitīvs
guldzoņa lietvārds; sieviešu dzimte
guldziens lietvārds; vīriešu dzimte
Radīt raksturīgas mainīga skaļuma skaņas, piem., kam plūstot, līstot.
PiemēriKlusu guldz ūdens gar laivas malām.
- Klusu guldz ūdens gar laivas malām.
- Mucā guldz alus.
- pārnestā nozīmē Guldzoši smiekli.