akreditācija
akreditācija lietvārds; sieviešu dzimte
1.Darbība, process → akreditēt2; valsts institūcijas pilnvarojums, atļauja darboties (kādai mācību iestādei), īstenot (noteiktu mācību programmu).
PiemēriSkolu akreditācija.
2.Pilnvarojums veikt vēstnieka vai sūtņa pienākumus.
PiemēriAkreditācijas vēstule.