akreditēt
akreditēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
1.Pilnvarot (kādu) būt par diplomātisko pārstāvi ārvalstī.
PiemēriAkreditētais diplomātiskais korpuss.
1.1.Pilnvarot (kādu) būt par oficiālu pārstāvi (piem., kādā pasākumā).
PiemēriAkreditētie laikrakstu korespondenti.
2.Piešķirt (studiju programmai, mācību iestādei u. tml.) valsts atzītu pilnvarojumu.
PiemēriAkreditēt profesionālo studiju programmu.
Cilme:No franču accréditer.