akreditēt
akreditēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Pilnvarot (kādu) būt par diplomātisko pārstāvi ārvalstī.
PiemēriAkreditētais diplomātiskais korpuss.
- Akreditētais diplomātiskais korpuss.
1.1.Pilnvarot (kādu) būt par oficiālu pārstāvi (piem., kādā pasākumā).
PiemēriAkreditētie laikrakstu korespondenti.
- Akreditētie laikrakstu korespondenti.
2.Piešķirt (studiju programmai, mācību iestādei u. tml.) valsts atzītu pilnvarojumu.
PiemēriAkreditēt profesionālo studiju programmu.
- Akreditēt profesionālo studiju programmu.
- Akreditēta augstskola.
Cilme:No franču accréditer.