Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
pierūcināt
pierūcināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Panākt, ka (transportlīdzeklis, tā dzinējs) sāk rūkt, darboties.
PiemēriPierūcināt automašīnu.
2.Rūcinot piepildīt ar skaņām (ko).
PiemēriIk gadu aprīļa beigās motociklisti pierūcina galvaspilsētu.