Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
pierullēt
pierullēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Apstrādājot ar rulli, pieblietēt, pielīdzināt (ko); pievelt.
PiemēriPierullēt sējumus.
  • Pierullēt sējumus.
  • Pierullēt sniegu slēpošanas trasē.
  • Uzber granti un ar ceļa rulli pierullē.
2.sarunvaloda, intransitīvs Piebraukt klāt (ar transportlīdzekli); piebraukt klāt (par transportlīdzekli).
PiemēriPierullēt pie veikala.
  • Pierullēt pie veikala.
  • Autobuss pierullē pie vēlēšanu iecirkņa.