pierunāt
pierunāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
1.Runājot, pārliecinot panākt, ka (kāds) ko dara.
PiemēriPierunāt braukt līdzi.
2.Runājot (par ko), pieminot (ko), panākt, ka notiek, izraisās (kas nevēlams).
PiemēriPierunāt nelaimi.
3.Daudz runājot, piepildīt ar runāšanu (ko).
PiemēriEksperti vieni paši pierunāja visu raidījumu.