pierunāt
pierunāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
1.Runājot, pārliecinot panākt, ka (kāds) ko dara.
PiemēriPierunāt braukt līdzi.
- Pierunāt braukt līdzi.
- Pierunāt ciemiņu palikt līdz rītam.
- Pierunāt īpašnieku pārdot savu māju.
2.Runājot (par ko), pieminot (ko), panākt, ka notiek, izraisās (kas nevēlams).
PiemēriPierunāt nelaimi.
- Pierunāt nelaimi.
3.Daudz runājot, piepildīt ar runāšanu (ko).
PiemēriEksperti vieni paši pierunāja visu raidījumu.
- Eksperti vieni paši pierunāja visu raidījumu.
- Pierunāt pilnu galvu ar muļķībām.