bezrocis
bezrocis [bezrùocis] -ča, dsk. ģen. -ču lietvārds
bezroce [bezrùoce] dsk. ģen. -ču lietvārds
1.Cilvēks, kam nav roku.
PiemēriBezrocis izmanto kāju pirkstus.
- Bezrocis izmanto kāju pirkstus.
2.formā: vīriešu dzimte Jaka, džemperis bez piedurknēm; veste.
PiemēriAdīts bezrocis.
- Adīts bezrocis.
- Uzvilkt bezroci.