uzvilnīt
uzvilnīt 3. pers. -ī, pag. -īja darbības vārds; intransitīvs
uzvilnījums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Iesākt vilnīt; īsu brīdi vilnīt.
PiemēriEzera ūdens virsma uzvilnī.
1.1.pārnestā nozīmē Spēji izraisīties (piemēram, par psihisku stāvokli).
PiemēriUzvilnīja spējš kauns.