Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
ģenerālgubernators
ģenerālgubernators [ģenerãlguber̃natõrs] vīriešu dzimte, lietvārds
1.vēsturisks Galvenais administrators (kādā teritorijā) ar augstāko militāro un pārvaldības varu (Krievijā līdz 1917. gadam).
PiemēriBaltijas ģenerālgubernators.
2.Augstākais karaļa varas pārstāvis (piem., Austrālijā, Jaunzēlandē, Kanādā).
PiemēriProvinci pārvaldīja Zviedrijas karaļa iecelts ģenerālgubernators.