ģenerālgubernators
ģenerālgubernators [ģenerãlguber̃natõrs] lietvārds; vīriešu dzimte
1.vēsturisks Galvenais administrators (kādā teritorijā) ar augstāko militāro un pārvaldības varu (Krievijā līdz 1917. gadam).
PiemēriBaltijas ģenerālgubernators.
2.Augstākais karaļa varas pārstāvis (piem., Austrālijā, Jaunzēlandē, Kanādā).
PiemēriProvinci pārvaldīja Zviedrijas karaļa iecelts ģenerālgubernators.