švirkstēt
švirkstēt 3. pers. švirkst, pag. švirkstēja darbības vārds; intransitīvs
švirkstiens lietvārds; vīriešu dzimte
švirkstoņa lietvārds; sieviešu dzimte
Radīt griezīgu troksni (piem., par ko tādu, kas strauji deg, par priekšmetiem, kas beržas, tiek berzti); atskanēt šādam troksnim.
PiemēriTauki švirkst uz pannas..
- Tauki švirkst uz pannas..
- Uguns deg švirkstēdama. švirkstēdama.
- Žurnālisti rakstīja, spalvām švirkstot.