pods1
pods [puôds] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Dažādas formas un materiāla (parasti stāvs) trauks, piem., pārtikas uzglabāšani, pārvadāšanai.
PiemēriMedus ievārījuma pods.
- Medus ievārījuma pods.
- Māla, plastmasas pods.
- Emaljēts pods.
- Pods pietecējis pilns ar bērzu sulām.
Stabili vārdu savienojumiPuķu pods.
- Puķu pods — trauks (parasti māla, ar caurumu dibenā) puķu audzēšanai; puķupods, puķpods.
1.1.Šāds trauks (kā) vārīšanai, sautēšanai.
PiemēriZupas pods.
- Zupas pods.
- Uz plīts podā vārījās kartupeļi.
- Čuguna podā sautējās kāposti.
2.Īpašs podveida trauks, parasti ar osu, dabisko vajadzību kārtošanai; naktspods.
Stabili vārdu savienojumi(Iz)gāzt podus. Niķu pods. Nogāzt podu. Nogāzt podus.
- (Iz)gāzt podus idioma — sarunvaloda izdarīt ko sliktu, uzvesties, izrunāties tā, kā nevajag.
- Niķu pods sarunvaloda — niķīgs bērns.
- Nogāzt podu sarunvaloda — izdarīt ko aplam, nepareizi.
- Nogāzt podus sarunvaloda — izdarīt ko aplam, nepareizi.