podnieks
podnieks [puôdniêks] lietvārds
podniece dsk. ģen. -ču lietvārds
1.Amatnieks, kas izgatavo apdedzinātus māla izstrādājumus (parasti traukus, krāsns podiņus).
PiemēriPodnieka darbnīcas, darba rīki.
Stabili vārdu savienojumiPodnieka ripa. Podnieka virpa.
2.formā: vīriešu dzimte Amatnieks, kas izgatavo (podiņu) krāsnis, plītis, kamīnus.
PiemēriKrāšņu un kamīnu podnieks.