magnēts
magnēts lietvārds; vīriešu dzimte
Priekšmets, kas ap sevi rada magnētisko lauku un spēj pievilkt dzelzs, niķeļa u. tml. izstrādājumus.
PiemēriDabiskais, mākslīgais magnēts.
- Dabiskais, mākslīgais magnēts.
- Magnēta poli.
Stabili vārdu savienojumiPievelk kā magnēts.
- Pievelk kā magnēts idioma — saka, ja kas ļoti stipri piesaista.
Cilme:No vācu Magnet, kam pamatā grieķu Magnētēs lithos ‘akmens no Magnēzijas’.