pinkainis
pinkainis -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds
pinkaine dsk. ģen. -ņu lietvārds
1.Dzīvnieks ar biezu, kuplu apmatojumu (piem., lācis, suns).
PiemēriBrūnais lācis pinkainis.
2.nievājoša ekspresīvā nokrāsa Cilvēks ar pinkainiem, nesakoptiem matiem.
PiemēriGarmatainim un pinkainim sadot pa muti.