nokvēpt
nokvēpt -kvēpstu [-kvȩ̂pstu], -kvēpsti, -kvēpst [-kvȩ̂pst], pag. -kvēpu darbības vārds; intransitīvs
Pārklāties ar kvēpiem, sodrējiem, arī netīrumiem.
PiemēriNokvēpis kamīns.
- Nokvēpis kamīns.
- Nokvēpis katls, dūmenis.
- Logi, griesti pavisam nokvēpuši.
- Nomazgāt nokvēpušās sienas.
- Sniegs uz ielas melns un nokvēpis.