nokvēpināt
nokvēpināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju transitīvs, darbības vārds
nokvēpināties atgriezenisks, darbības vārds
1.Kvēpinot panākt, ka (kas) pārklājas ar kvēpiem, sodrējiem.
PiemēriNokvēpināt stikla gabalu.
1.1.Pieļaut, ka (kas) pārklājas ar kvēpiem, sodrējiem, netīrumiem.
PiemēriSienas nokvēpinātas pavisam melnas.