knikšķēt
knikšķēt 3. pers. knikšķ, pag. knikšķēja darbības vārds; intransitīvs
knikšķoņa lietvārds; sieviešu dzimte
Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par lūstošiem sīkiem, sausiem zariem, par nelieliem metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras); atskanēt šādam troksnim.
PiemēriKnikšķ fotoaparātu slēdži.