ubags
ubags lietvārds; vīriešu dzimte
ubadze dsk. ģen. -džu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Cilvēks, kas sagādā iztiku ubagojot.
PiemēriSkrandains ubags.
- Skrandains ubags.
- Uz stūra sēž ubadze.
- Ubagi gājēju tunelī.
- Ubaga tarba.
Stabili vārdu savienojumiUbaga dāvana.
- Ubaga dāvana — žēlastības dāvana ubagam.
2.Nabadzīgs cilvēks (piemēram, salīdzinājumā ar turīgākiem cilvēkiem).
PiemēriEs jau esmu tīrais ubags.
- Es jau esmu tīrais ubags.
Stabili vārdu savienojumiKārt kaklā ubaga kuli. Kārt kaklā ubaga tarbu. Kārt plecos ubaga kuli. Kārt plecos ubaga tarbu.
- Kārt kaklā ubaga kuli idioma — nonākt galējā trūkumā; sākt ubagot.
- Kārt kaklā ubaga tarbu idioma — nonākt galējā trūkumā; sākt ubagot.
- Kārt plecos ubaga kuli idioma — nonākt galējā trūkumā; sākt ubagot.
- Kārt plecos ubaga tarbu idioma — nonākt galējā trūkumā; sākt ubagot.
- Staigāt ar ubaga tarbu idioma — nonākot nabadzībā, ubagot.
- Ubaga graši idioma — niecīga atlīdzība, niecīgs ienākums.