ucināties
ucināties -inos, -inies, -inas, pag. -inājos darbības vārds; atgriezenisks
1.Izturēties (parasti pret zīdaini, mazu bērnu) ar mīļumu (piemēram, rotaļājoties).
PiemēriTantes ucinājās ap jauko zīdainīti.
1.1.pārnestā nozīmē Izturēties (pret kādu) ar nepamatotu, nepelnītu saudzību, lutināšanu.
PiemēriApnicis ucināties ar vīru kā ar mazu bērnu.