ubags
ubags lietvārds; vīriešu dzimte
ubadze dsk. ģen. -džu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Cilvēks, kas sagādā iztiku ubagojot.
PiemēriSkrandains ubags.
Stabili vārdu savienojumiUbaga dāvana.
2.Nabadzīgs cilvēks (piemēram, salīdzinājumā ar turīgākiem cilvēkiem).
PiemēriEs jau esmu tīrais ubags.
Stabili vārdu savienojumiKārt kaklā ubaga kuli. Kārt kaklā ubaga tarbu. Kārt plecos ubaga kuli. Kārt plecos ubaga tarbu.