rausis
rausis -ša, dsk. ģen. -šu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Raudzētas mīklas plācenis ar pildījumu vai bez tā; pīrāgs.
PiemēriBiezpiena rausis.
Stabili vārdu savienojumiSklandu rausis.
2.Koncentrēta lauksaimniecības dzīvnieku barība, ko iegūst no eļļas augu sēklām pēc eļļas izspiešanas no tām.
PiemēriLopbarības rauši.