purināt
purināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju transitīvs, darbības vārds
1.Vairākkārt, ļoti bieži un spēcīgi kustināt (satvertu priekšmetu, piem., segu, apģērba gabalu) šurp turp, parasti, lai (to) atbrīvotu no sīkām vielu daļiņām, piem., putekļiem, gružiem.
PiemēriPurināt segu, palagus.
1.1.Vairākkārt, ar spēcīgām, biežām roku kustībām censties notīrīt (piem., smiltis, gružus no apģērba).
PiemēriPurināt no apģērba sniegu.
1.2.Vairākkārt, ar spēcīgām, biežām galvas kustībām virzīt (ko satvertu) šurp turp (par dzīvniekiem).
PiemēriSuns purināja medījumu.
2.Satvert un bieži, strauji kustināt (parasti cilvēku, tā ķermeņa daļu).
PiemēriPurināt gulētāju, lai to ātrāk pamodinātu.
2.1.Bieži, strauji kustināt (sava ķermeņa daļu).
PiemēriPurināt applaucēto roku.
Stabili vārdu savienojumiPurināt galvu. Purināt matus.
2.2.formā: trešā persona Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) dreb, trīc (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
PiemēriSīki drebuļi purināja visu slimnieka ķermeni.
3.Bieži, strauji kustināt (koku, tā zarus), cenšoties panākt, lai nokrīt augļi.
PiemēriPurināt ābeli.
3.1.formā: trešā persona Būt par cēloni tam, ka (piem., koki, krūmi, to zari) spēcīgi kustas.
PiemēriVējš purina kokus.
3.2.Vairākkārt, spēcīgi un ļoti bieži kustināt šurp turp (piem., apģērbu, matus) – par vēju.
PiemēriVējš purināja plāno mēteli.