Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
larkšķēt
larkšķēt 3. pers. larkšķ pag. larkšķēja intransitīvs, darbības vārds
Radīt griezīgu, skaļu troksni (piem., par rotējošām iekārtām); atskanēt šādam troksnim.
PiemēriPa automaģistrāli nemitīgi larkšķ un tarkšķ visādi braucamie.