larkšķēt
larkšķēt 3. pers. larkšķ pag. larkšķēja darbības vārds; intransitīvs
Radīt griezīgu, skaļu troksni (piem., par rotējošām iekārtām); atskanēt šādam troksnim.
PiemēriPa automaģistrāli nemitīgi larkšķ un tarkšķ visādi braucamie.
- Pa automaģistrāli nemitīgi larkšķ un tarkšķ visādi braucamie.
- Kas tur tik briesmīgi rūc un larkšķ?