tendence
tendence dsk. ģen. -ču sieviešu dzimte, lietvārds
Attīstības, pārmaiņu virziens (piem., procesam, darbībai, uzskatam, idejai); tieksme (piem., uz kādu darbību, stāvokli).
PiemēriPozitīva, negatīva tendence.
Cilme:Latīņu tendere ‘virzīt, censties’.