templis
templis -ļa, dsk. ģen. -ļu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Sakrāla celtne reliģiskajiem rituāliem un kulta piederumu glabāšanai.
PiemēriBudistu templis.
- Budistu templis.
- Jeruzalemes templis.
- Publikai atkal atvērta lielākā Senās Romas svētnīca – Venēras un Romas templis.
- Mācīt ļaudis templī.
- Atnest ziedojumu uz templi.
1.1.pārnestā nozīmē Nozīmīga kultūras celtne.
PiemēriMūzikas un mākslas templis.
- Mūzikas un mākslas templis.