temps
temps lietvārds; vīriešu dzimte
1.Ātrums (norisei, darbībai, skaņdarba atskaņošanai u. tml.).
PiemēriSkrējiena temps.
- Skrējiena temps.
- Spēles temps.
- Ātrs temps.
- Straujš temps.
- Lēns temps.
- Uzņemt tempu.
- Saglabāt augstu darba tempu.
- Ražošanas pieauguma tempi.
1.1.apstākļa vārda nozīmē; formā: lokatīvs Ļoti lielā ātrumā.
PiemēriStrādāt tempā.
- Strādāt tempā.
- Uzcelt tiltu ātrā tempā.
Stabili vārdu savienojumiTempā, tempā!
- Tempā, tempā! — lieto, lai pamudinātu (kādu) darīt (ko) ātrāk.
Cilme:Latīņu tempus ‘laiks’.